Latvijas vīriešu valstsvienība piektdien, 22. novembrī, “Arēnā Rīga” Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra pirmā apļa pēdējā spēlē pārspēja Beļģijas komandu – 75:72 (17:25, 42:44, 59:57), izcīnot trešo uzvaru. Atbildes spēle 25. novembrī plkst.21:30 Šarleruā (TV6 tiešraide).
Pirmajā ceturtdaļā Beļģijas izlases tālmetienu ofensīva (6/11) viesiem nodrošināja iniciatīvu un vadību, lielāko pārsvaru sasniedzot 10. minūtē (14:25). Latvijas komanda no tālienes nebija tik precīza (2/9), savukārt pretinieku soda laukumā rezultatīvas darbības izdevās vien epizodiski.
Puslaika vidū mājiniekus iekustināja debitantu Kristapa Ķilpa un Toma Skujas enerģija. Sakārtojot aizsardzību, atraisījās arī uzbrukums, un 15. minūtē latvieši bija panākuši pirmajā puslaikā lielāko pārsvaru (34:30).
Turpinājumā iniciatīva lielākoties bija Latvijas komandai, tomēr pārsvara palielināšanai pietrūka precizitātes tālmetienos (visā spēlē 8/31 – 11/35). Tālāk par plus 5 aizmukt neizdevās (57:52 – 27. minūtē, 68:63 – 37.). Sīkstie beļģi ik reizi atspēlējās, un nepilnas divas minūtes pirms beigām izredzes uzvarēt bija vienādas (71:71). Tomēr galotnē Latvijas izlases līderi uzbrukumā nospēlēja aukstasinīgāk un organizētāk.
Kristers Zoriks guva 22 punktus un izdarīja 8 rezultatīvas piespēles, Artūram Strautiņam 17+9 atl., Kārlim Šiliņam 11+7 atl. + 3 bloķēti, Rihardam Lomažam 11 punkti.
Latvijas valstsvienības treneris Jānis Gailītis (galvenais treneris Luka Banki pēc Eirolīgas spēles Rīgā varēja ierasties tikai spēles dienā, tāpēc šoreiz cīņu vēroja no malas):
Spēli nesākām tā, kā esam pieraduši to darīt savā laukumā. Pretinieki to izmantoja, bet labi, ka atradās spēlētāji, arī debitanti, kuri ar savu enerģiju palīdzēja mainīt spēles gaitu. Arī otrais puslaiks nebija viegls, Beļģijas komanda ir sīksts pretinieks, tomēr spēles izšķirošajos brīžos izdevās labas darbības abās laukuma pusēs. Mums ir potenciāls otro maču aizvadīt gudrāk, labāk un, iespējams, arī enerģiskāk.”
Beļģijas izlases galvenais treneris Dario Džerdža:
“Galotnē bija vairāki brīvi tālmetieni, taču nevaram uzvarēt tikai ar trīspunktniekiem. Neatradām balansu starp spiedienu uz groza apakšu un uzbrukumiem no tālienes, jābūt gudrākiem lēmumiem. Turklāt jābūt labai aizsardzībai, kāda mums bija tikai pirmajā puslaikā. Izšķiroša nozīme bija vairākām atlēkušajām bumbām, ko zaudējām pie sava groza, kā arī vairākiem trīspunktniekiem Siliņa un Strautiņa izpildījumā.